Atkritumu dedzināšana: šoka terapija nākotnes paaudzēm

FOto_video uzņemsana

Ar moralizēšanu, pārliecinot par zaļāku dzīvesveidu, mūsu sabiedrību vairs ietekmēt nevar, jāmeklē citas uzrunāšanas formas – tā pērnajā gadā vienojās biedrības “Vides iniciatīvu centrs” aktīvisti.

Šogad tika uzsākta finansējuma meklēšana projektam par vienu no daudzajiem vides saudzēšanas aspektiem – ko vislabāk sabiedrībai darīt ar sevis saražotajiem atkritumiem? Apglabāt? Sadedzināt? Pārstrādāt? Un ko nedarīt nekādā gadījumā? Tā tapis un šobrīd tiek realizēts NVO fonda projekts “Līdzdarbojies vides saudzēšanā – nededzini, bet šķiro!”

Akcents uz “nededzini!”

Atkritumu šķirošana nu jau ir sena un pašiem šķirošanā iesaistītajiem it kā gana apnikusi tēma. Tomēr dažādi avoti liecina, ka sabiedrība Latvijā un Jēkabpilī ne tuvu nav pietiekami motivēta pievienoties šķirotāju pulciņam – Jēkabpilī otrreizējai izmantošanai pērn atšķiroti vien 19% no kopējā atkritumu apjoma.

Tomēr šoreiz projekta akcents ir cits. Jau vairākus gadus līdzās mežā nelegāli izmesto atkritumu tēmai ir nostājusies arī to sadedzināšana, tuvredzīgi nolemjot – nav atkritumu, nav problēmu! Lai gan Jēkabpils ir viena no retajām pašvaldībām, kur pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos (https://likumi.lv/ta/id/263113-jekabpils-sabiedriskas-kartibas-noteikumi) ir noteikts sods līdz 70 euro (7.17.punkts) par plastmasas, gumijas izstrādājumu un citu ķīmisku vielu dedzināšanu, vietā ir uzdot jautājumu – vai sabiedrība zina par šādu sodu? Un vai reālajā dzīvē notiek un vispār ir iespējama vēršanās pret dedzinātājiem? Galu galā – cik paši dedzinātāji ir informēti par to mantojumu, ko gādājam savām nākamajām paaudzēm dažādu vēža formu, neauglības, elpošanas slimību un alerģiju pieauguma formā? Un tas, pieņemot, ka par globālās sasilšanas draudiem ne katrs spēj un vēlas aizdomāties.

Pētījums apkopo šokējošus faktus

Projekta ietvaros šobrīd noslēdzas zinātniskos faktos balstīts pētījums par atkritumu dedzināšanas ietekmi uz cilvēku un dabas veselību. Ikvienam ir skaidrs, ka katrs dedzināšanas process veicina ogļskābās gāzes jeb CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Diemžēl līdztekus tiem apkārtējā vidē nonāk daudzi ar aci nesaredzami, bet veselībai ļoti kaitīgi savienojumi.

Atkarībā no tā, ko dedzinātājs liek ugunskurā, sadegšanas rezultāts ietekmē ne tikai viņa paša un, kas svarīgi, visu citu apkārtējo veselību, bet var kļūt par neapskaužamu mantojumu nākamajām paaudzēm.

Pētījums apkopojis faktus, kas apstiprina – ir neprātīgi atbrīvoties no atkritumiem, tos sadedzinot. Par šādi mūsu visu veselībai nodarīto ļaunumu daudzi kaut ko ir dzirdējuši vai nojauš, diemžēl atkal un atkal cer, ka tas nez kāpēc paies garām tieši viņam.

Attēls1Avots: “Latvijas avīze” Ilzes Pētersones publikācija “Nāvīgais mantojums: sadedzinātie atkritumi izdala vielas, kas apdraud pēcnācējus”

Nededzini nekāda veida plastmasu!

 Plastmasa ir pilnībā cilvēka sintezēts materiāls, šodien viens no apjomīgākajiem atkritumu veidiem – viegls materiāls, bet aizņem daudz vietas. Tāpēc kā vieglākais risinājums, lai no tās atbrīvotos, bieži tiek izvēlēts – sadedzināt. Statistika rāda, ka starp sadedzinātajiem atkritumiem parasti ~12% ir plastmasa. Sadedzinot tiešām sanāk atbrīvoties no plastmasas krājumiem, bet tai pašā laikā veidojas gaistošas, ar aci nesaskatāmas vielas, kas klusi postīs ne tikai mūsu paaudžu veselību vien!

Jāņem vērā, ka plastmasa ir “polimērs” – molekula, kas veido garu ķēdi. Poli – grieķu valodā nozīmē „daudz”, mer – „daļas”. Tātad polimēri sastāv no daudzām daļām. Plastmasu iegūst no naftas produktiem un tās sastāvā ir virkne sintētiskas izcelsmes vielu/ produktu. Dedzināšanās rezultātā šīs daudzās vielas nonāk atmosfērā, augsnē un akumulācijas rezultātā – arī  pārtikas ķēdē. Un plastmasa bioloģiski nenoārdās, tās sadalīšanās process ilgst vairākus simtus gadu.

Dedzinot jebkuru no plastmasas veidiem, vidē nonāk dioksīns un dažādas citas toksiskas vielas. Plastmasas maisiņu dedzināšanas rezultātā gaisā nonākušie ķīmiskie savienojumi veicina nopietnus plaušu bojājumus un rada citas ilgtermiņa veselības problēmas. Cilvēkiem, kuriem jau ir plaušu saslimšanas, kā astma vai hroniskas plaušu slimības, jau vienreiz esot tuvumā plastmasas maisiņu vai pudeļu dedzināšanai, var nopietni pasliktināties veselības stāvoklis.

Dioksīns ir viens no kaitīgākajiem toksiskajiem piesārņojumiem, kas izdalās plastmasas dedzināšanas procesā. Tas pieder pie  noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) grupas. Tie ir ļoti toksiski, izsauc virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu, elpošanas sistēmu, veicināt astmu. Kā tūlītējs novērojums – plastmasas dedzināšana var izsaukt galvassāpes, bet tvaiki var izraisīt redzes un

gļotādas bojājumus. Cietā plastmasa jeb polivinilhlorīds satur augstu koncentrāciju hidrohlorīdu (HCl), to dedzinot tiek bojāta cilvēku respiratorā sistēma. Tuvā kontaktā var izraisīt redzes bojājumus, kā glaukoma un katarakta. Savukārt polistirola dedzināšana ir kaitīga cilvēka centrālajai nervu sistēmai.

Un pat ja tieši neesi bijis klāt dedzināšanas procesā, nav jālolo ilūzijas, ka tas tevi neskar! Dioksīni nonāk ūdensceļos, uz kultūraugiem, kuros tie uzsūcas, un galu galā nonāk mūsu pārtikā, iekļūst mūsu ķermenī.

Attēls2

https://ourworldindata.org/faq-on-plastics#how-much-plastic-and-waste-do-we-produce

Plastmasas globāli saražotais apjoms no 1950. līdz 2015.gadam

 

Vecas mēbeles un citas drazas, sadegot ugunskuros, rada indīgu elpošanas kokteili

 Formaldehīds (CH2O) ir ķīmiskais piesārņotājs, ko izmanto presētu kokmateriālu, fiberstikla un krāsu ražošanā. 50% formaldehīda piesārņojuma rodas tieši no dedzināšanas. Ilgtermiņa ietekme uz cilvēku veselību vēl nav pētīta, bet ir zināms, ka žurkām tas izraisa deguna vēzi, tādējādi apstiprinot šī piesārņotāja kancerogenitāti. Lielāka formaldehīda koncentrācija gaisā cilvēkiem izraisa acu asarošanu, nelabumu un klepu.

Smagie metāli (svins, kadmijs, dzīvsudrabs u.c.) degšanas rezultātā nonāk zemes pelnos un lidojošajos pelnos. Tas var sekmēt saindēšanos ar smagajiem metāliem, ietekmējot dažādas organisma sistēmas – neiroloģisko (raksturojas kā atmiņas zudums, kognitīvā un motorālā disfunkcija), gremošanas, elpošanas, nieru sistēmas, bet caur topošo māti ļoti var ietekmēt vēl nedzimušus bērnus. Tāpat smagie metāli, piesārņojot gaisu un augsni, pēc tam pārtikas ķēdē vienalga sasniedz cilvēkus.

Darīt var katrs viens!

Vai esat dzirdējuši, ka maz ir daudz? Ka viens arī ir karotājs? Par to mazo cinīti un lielo vezumu? Par tauriņa spārna vēziena efektu? Un ka diemžēl ir jāiesāk katram ar sevi? Mazinot un pavisam pārtraucot plastmasas sadedzināšanu savos piemājas dārzos, krāsnīs, ugunskuros. Rūpējoties, lai arī citi būtu informēti – kādu neatgriezenisku kaitējumu savai, savu tuvāko un nākamo paaudžu veselībai dedzināšana nodara. Projekta ietvaros apzinām arī normatīvo aktu regulējumu – kāds sods par dedzināšanu pienākas. Jo bieži vien, diemžēl, tikai sodi maina sabiedrības nelāgos ieradumus. Un nevainīgiem cietējiem vajadzētu zināt savas tiesības, piemēram, kaimiņiem, kuru tuvumā tiek dedzināti atkritumi.

Projektā īpaši pievēršam uzmanību sakarīgai alternatīvai – atkritumu šķirošanai jeb otrreizēji izmantojamo resursu atdalīšanai no kopējās atkritumu plūsmas. Tas, ko atšķirošanā varam paveikt savās mājsaimniecībās, ir tikai pats pirmais solis atkritumu otrreizējā pārstrādē. Bet vissvarīgākais ir nolemt iesaistīties! Atšķirotos atkritumus var bez maksas ievietot atsevišķos konteineros, kas domāti papīram/kartonam, stiklam un plastmasai un nu jau ir pieejami daudzviet Jēkabpils pilsētā un arī apkārtējos novados.

Savukārt tīrs gaiss ir sabiedrības kopējā vērtība – tas vai nu ir tīrs visiem vai nevienam.

Līdzdarbojies – iegūs katrs!

Lai jūs mūs sadzirdētu, projekta realizēšanas laikā rīkojāmies dažādi: izveidojām video ar “Šķiro nevis dedzini!” saukli, ko palaidām ceļot pa sociālajiem tīkliem; sadarbojāmies ar vides ekspertiem un dažādiem medijiem, kā radio, televīzija, prese; atdzīvinājām savu mājaslapu www.videsiniciativucentrs.lv , publicējot aktualitātes par projektu; pētījām – kā tieši dedzināšana ir slikta; organizējām orientēšanās pasākumu pilsētas vidē ar dažādiem uzdevumiem; veicām iedzīvotāju aptauju par šķirošanas paradumiem un grūtībām, lai izstrādātu ieteikumus tās veicināšanai – tos iesniegsim atkritumu poligona “Dziļā vāda” vadībai un pašvaldībām, kas ir tā daļu turētājas.

Anketu aizpildīt var vēl joprojām, un esat aicināti to darīt, apmeklējot saiti https://saite.lv/oI7r2

Vai skenējot QR kodu:Attēls3

Vai meklē mūsu mājaslapā www.videsiniciativucentrs.lv

Noskaties video: https://saite.lv/iPtdR

Vai skenē OR kodu:qr īstā saite

Vai meklē mūsu mājaslapā www.videsiniciativucentrs.lv

Projekts tiks realizēts līdz 31.oktobrim. Tā kopējā summa ir 7000 eur, ko 100% apmērā sedz programmas finansējums.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

A.Pleiko
biedrības “Vides iniciatīvu centrs”
projekta “Līdzdarbojies vides saudzēšanā – nededzini, bet šķiro!” vadītāja

 

Attēls5

Sadedzināto atkritumu īpatsvars ES dalības valstīs un Latvijā 2016, Mairita Lūse, Vides Vēstis (http://www.videsvestis.lv/latvija-kardinajums-sadedzinat-visus-atkritumus/)

xyz

Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild biedrība “Vides iniciatīvu centrs”.